Ekoloģiski projektētas ēkas nodrošina labāku iekštelpu gaisa kvalitāti, ventilāciju un siltumizolāciju, kā arī virkni citu svarīgu aspektu – paaugstinātu ēkas energoefektivitāti, dabīgu, atjaunojamu energoresursu izmantošanu, mājas neuzkrītošu iekļaušanos apkartējā vidē.:
Ilgtspējīga attīstība ( sustainable development – angļu valodā ) ir attīstība, kas apmierina pašreizējo paaudžu vajadzības, vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu vajadzības.
Ilgtspējīga dzīvesveida mērvienība ir t.s. “ekoloģiskā pēda”, kas parāda to, cik liela zemes platība ir nepieciešama, lai apmierinātu mūsu vajadzības. Tā atspoguļo mums nepieciešamo dabas resursu ( pārtikas, ūdens, gaisa, enerģijas ) apjomu.
Aprēķināts, ka maksimālais zemes apjoms, kas vidēji būtu pieejams vienam zemes iedzīvotājam ir 2.1 hektāri.
Taču jau šobrīd pasaulē vairākos reģionos resursu patēriņš vairākkārt pārsniedz šīs robežas – ja ikviens pasaulē patērēto dabiskos resursus kā vidējais eiropietis un izdalītu C02, tad mūsu uzturēšanai būtu nepieciešamas trīs Zemes lieluma planētas.
Ilgtspējīgas būvniecības idejas, kas attīstītajās valstīs pazīstamas kā sustainable building (angļu val.), pamazām kļūst populāras arī Latvijā. To veicinājuši vairāki apstākļi: gan ekonomiskie (nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju), gan sociālie (patērētāju diktēts tirgus, augstas prasības pēc kvalitātes un ērtībām), gan vides jautājumu aktualizēšanās (atbildība par klimata izmaiņu un piesārņojuma mazināšanu). Ilgtspējīgai būvniecībai ir vairākas priekšrocības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Radot kvalitatīvu, videi un veselībai draudzīgu dzīves telpu, tiek veicināta gan ekoloģiskā, gan ekonomiskā un sociālā ilgtspējība, proti, tas ir veids, kā dzīvot videi un veselībai draudzīgāk, neatsakoties no mūsdienās ierastām ērtībām un kvalitātes standartiem, taču vienlaikus domājot arī par mūsu bērnu un mazbērnu nākotni un tiesībām dzīvot tīrā, resursu nenoplicinātā vidē.
Ilgtspējīgas būvniecības ieguvumi
Ieguvumi videi:
- ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, paaugstināta gaisa un ūdens kvalitāte,
- mazāk cieto atkritumu,
- dabas resursu saudzēšana un nenoplicināšana.
Ekonomiskie ieguvumi:
- samazināti ēku ekspluatācijas izdevumi,
- paaugstināta pievienotā vērtība,
- atbalsts vietējiem ražotājiem un ekonomikai,
- paaugstināta strādājošo darba produktivitāte un apmierinātība, uzlaboti ēkas dzīves cikla ekonomiskie rādītāji
Ieguvumi sabiedrībai:
- labāka gaisa kvalitāte,
- paaugstināts komforta līmenis un veselīgi dzīves apstākļi,
- mazināta liekā slodze infrastruktūrai,
- augstāka dzīves kvalitāte.
Ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipi
Pasaulē tiek izmantotas vairākas vērtēšanas sistēmas, kas ēkas izvērtē pēc ilgtspējīgas būvniecības principiem un norāda pakāpi, kādā šie principi īstenoti. Iegūtais sertifikāts ir kvalitātes zīme, kas patērētājiem un projektu attīstītājiem palīdz veidot vienotu izpratni par ilgtspējīgas būvniecības piedāvājumu mājokļu tirgū.
Lai gan viedokļi par ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem un komponentiem mēdz atšķirties, pasaulē ilgtspējīgas būvniecības raksturošanai visbiežāk tiek lietoti šādi principi:
- ilgtspējīga dzīves vides attīstīšana,
- optimāla ēkas vietas izvēle,
- samazināts enerģijas un ūdens patēriņš,
- videi un veselībai draudzīgu vietējo materiālu izvēle,
- atjaunojamo resursu izmantošana, paaugstināta ēku iekšējās vides kvalitāte, inovāciju izmantojums projektēšanā.
Ilgtspējīgā būvniecībā iespējami dažādi ēku energoefektivitātes modeļi. Energoefektivitātes rādītāji dažādu tipu būvēm ir atšķirīgi.
Zema enerģijas patēriņa būves
Zema enerģijas patēriņa būves (low–energy buildings — angļu val.) definēšanā izplatītas divas pieejas: tā dēvētās 50% un 0% enerģijas mājas (procenti norāda enerģijas patēriņu, kāds nepieciešams mājas uzturēšanai, salīdzinot ar tradicionāli būvētām ēkām).
Ēkas ar 50% enerģijas koncepciju patērē pusi no tradicionāli būvētai ēkai nepieciešamās siltuma enerģijas. Tas tiek panākts galvenokārt ar labāku siltumizolāciju un logu stiklojumu, kā arī ventilācijas sistēmām ar siltuma atgriešanu.
Nulles enerģijas mājas
Nulles enerģijas mājas (zero–energy buildings — angļu val.) ir ēkas, kas ražo tikpat daudz enerģijas, cik patērē. Šāda tipa ēkām raksturīgi vairāki energoefektivitātes risinājumi, atjaunojamo energoresursu, saules, vēja u. c. izmantošana. Šādi tiek ievērojami mazināta negatīvā slodze videi, vienlaikus nesamazinot ierastās prasības pēc komforta. Nulles enerģijas ēku būvniecība ir atzīta par vērā ņemamu risinājumu klimata izmaņu mīkstināšanā, turklāt tai ir arī ekonomiskas priekšrocības — piemēram, neatkarība no importētajiem energoresursiem.
Ņemot vērā faktu, ka enerģija vairāk tiek saražota vasaras sezonā, toties lielāks tās patēriņš ir ziemā, tiek izmantotas enerģijas uzkrāšanas iespējas, kas caurmērā nodrošina vienlīdzīgu samēru starp saražoto enerģijas daudzumu un tās patēriņu. Kaut gan nulles enerģijas mājas spēj darboties pilnīgi autonomi, tomēr, lai nodrošinātos varbūtējam enerģijas patēriņa mainīgumam, parasti tiek ieplānots pieslēgums arī vietējam energotīklam.
Ēkas, kas pēc apsaimniekošanai nepieciešamā enerģijas patēriņa tuvinās nulles mājas koncepcijai, tiek dēvētas par īpaši zema enerģijas patēriņa būvēm (ultra–low–energy buldings — angļu val.), savukārt ēkas, kur tiek saražots vairāk enerģijas nekā patērēts, pasaulē pazīstamas kā energy–plus buildings.
Pasīvās mājas
Pasīvā māja ir ēka, kurā visu gadu — neatkarīgi no temperatūras svārstībām ārējā vidē — tiek nodrošināts komfortabls iekštelpu klimats. Tas tiek panākts bez tradicionālo apkures un ventilāciju sistēmu palīdzības, toties izmantojot dažādus alternatīvus apkures risinājumus un maksimāli novēršot iespējamos siltuma zudumus. Būtiska nozīme ir ēkas novietojumam vidē. Lielāko daļu logu izvietojot dienvidu pusē, tiek optimizēta saules enerģijas izmantošana. Par šāda tipa ēkām vienkāršā valodā mēdz teikt, ka tās apsilda un ventilē pašas sevi, tieši tāpēc tās tiek sauktas par pasīvām (atsevišķos avotos, sniedzot nosaukuma skaidrojumu, tiek minēta pasīva saules starojuma izmantošana). Dažviet pasaulē šāda tipa būves tiek dēvētas arī par nulles enerģijas mājām.
Eiropā pieņemtais priekšstats par pasīvo māju paredz, ka enerģijas patēriņš apkurei tajā ir līdz 15 kWh/m2. Kopīgais enerģijas patēriņš (nodrošinot telpu apsildīšanu, karsto ūdeni un elektrību) šādām ēkām ir līdz 120 kWh/m.